Auto vadīšanas ABC iesācējam
Šis raksts tapa, lai palīdzētu jaunajiem autovadītājiem spert pirmos soļus auto vadīšanā.
Iekāpjot automobilī, pats pirmais ir jānoregulē vadītāja sēdeklis vajadzīgajā pozīcijā, lai pēc tam būtu braukt gan ērti, gan arī droši. Lai saprastu, kā pareizi to izdarīt, ar kreiso kāju jānospiež līdz galam sajūga pedālis (sajūgs – tas ir kreisais malējais pedālis). Nospiežot šo pedāli, kājai ir jāpaliek nedaudz saliektai. Ja tā nav – vadītāja sēdekli var pievilkt tuvāk stūres ratam, vai arī atbīdīt atpakaļ. VW GOLF 7 (turpmāk tiks runāts tikai par šo auto modeli) to var izdarīt ar kloķīti, kurš atrodas zem vadītāja sēdvietas priekšējā labajā stūrī. Ar kreiso roku turoties pie stūres rata, ar labo roku sameklējam šo kloķīti un pavelkam to uz augšu. Sēdekļa bloķēšanas mehānisms tiek atbrīvots un tagad varam sēdekli pieregulēt savām vēlmēm. Kad tas ir izdarīts, jāpieregulē vadītāja krēsla atzveltne. Atbalstam muguru pret krēsla atzveltni un izstiepjam labo roku pāri stūres ratam. Plaukstas locītavai jābūt vienā līmenī ar stūres ratu. Ja tā nav – kreisajā pusē uz vadītāja sēdekļa atzveltnes sāna ir ritentiņš, kuru griežot var pieregulēt atzveltni pareizajā leņķī. Kad arī tas ir izdarīts – jāpieregulē sēdekļa atzveltnes pagalvis. Atspiežam pakausi pret pagalvi. Ja pakausis atduras tieši pagalvī – viss ir kārtībā. Ja atduras pret sprandu, pagalvi jāpieregulē augstāk. Lai to izdarītu, vienkārši ar roku pavelkam pagalvīti vairāk ārā no atzveltnes.
Ceļu satiksmes negadījuma brīdī, ir ļoti svarīgi, lai vadītāja vieta būtu noregulēta pareizi. Ja vadot automašīnu, vadītāja rokas, turot stūri, ir taisnas nevis saliektas, vai arī kājas, nospiežot pedāļus līdz galam, paliek taisnas, kā arī, ja atzveltnes pagalvītis neatduras pakausī, bet ir augstāk, vai zemāk, pastāv liela varbūtība, ka negadījuma brīdī autovadītājs var gūt smagas traumas.
Kad vadītāja vieta ir pieregulēta, piesprādzējamies ar drošības jostu un pārbaudām, vai josta pēc piesprādzēšanās nav sagriezusies.
Ir pienācis laiks iedarbināt automašīnu. Lai to izdarītu, aizdedzes atslēgas ligzdā, kura atrodas labajā pusē uz stūres rata, ievietojam atslēgu. Ar kreiso kāju līdz galam nospiežam sajūga pedāli un pagriežam aizdedzes atslēgu pulksteņrādītāja virzienā līdz atdurei. Kad motors sāk darboties, atslēgu atlaižam. Ir automašīnas kurām iedarbināšanas laikā sajūgs nav jāspiež. Automobiļus VW GOLF 7 un AUDI A3, ar kuriem tagad tiek kārtots b – kategorijas vadīšanas eksāmens, bez sajūga nospiešanas iedarbināt nevar.
Gadījumā, ja aizdedzes atslēgu nevar pagriezt, ir nostrādājis stūres rata bloķēšanas mehānisms. Lai to atslēgtu, ir jāveic sekojošas darbības. Ar labo roku mēģinām pagriezt aizdedzes atslēgu, vienlaicīgi ar kreiso roku mēģinot pagriezt stūres ratu uz vienu vai otru pusi. Stūres blokators atslēgsies un a/m varēs piedarbināt.
Kad auto ir iedarbināts, jānoregulē ārējie un salona atpakaļ skata spoguļi. Jāatceras, ka spoguļus varēs noregulēt tikai tad, ja auto ir iedarbināts. Autovadītāja pusē uz durvīm atrodas atpakaļ skata spoguļu regulēšanas slēdzis, kuru var pagriezt četros dažādos režīmos – “L”, “R”, “0” un “spoguļu apsilde”. Regulēšana vienmēr jāsāk ar kreiso atpakaļ skata spoguli, jo to regulējot, automātiski tiek noregulēts arī labās puses atpakaļ skata spogulis. Pagriežam regulēšanas slēdzi pret atzīmi “L” un noregulējam kreiso spoguli tā, lai būtu pavisam nedaudz redzams mūsu automobiļa sāns, bet horizontam , no vadītāja skatu punkta, jābūt spogulī nedaudz virs vidus. Lai spoguli varētu regulēt, regulēšanas pogu varam kustināt uz augšu, uz leju, pa labi, vai pa kreisi. Kad kreisās puses spogulis ir noregulēts, paskatāmies labās puses atpakaļ skata spogulī. Ja ir jāpieregulē arī šis spogulis, tad regulēšanas pogu pagriežam pret atzīmi “R” un pieregulējam spoguli pēc tāda paša principa kā regulējām kreisās puses spoguli.
Kad sānu spoguļi ir noregulēti, nepieciešams noregulēt salona atpakaļ skata spoguli. Spoguli pieregulējam ar roku tā, lai viņā maksimāli būtu redzams aizmugurējais auto logs. Sānu atpakaļ skata spoguļos jāskatās pirms katra manevra pa kreisi, vai pa labi, kuru gribam veikt. Ja gribam braukt krustojumā pa kreisi, vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā, pirms manevra veikšanas obligāti paskatāmies kreisajā sānu spogulī, vai ar savu manevru neradīsim problēmas citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja gribam veikt manevru pa labi – paskatāmies labajā atpakaļ skata spogulī. Salona spogulī skatāmies pirms krustojumiem, gājēju pārejām kā arī braucot pa ceļu, lai kontrolētu situāciju uz ceļa aizmugurē. Braucot atpakaļgaitā varām skatīties pār plecu atpakaļ, vai arī skatoties atpakaļ skata spoguļos.
Beidzot pienācis laiks iepazīties ar automobiļa vadības ierīcēm un vadības paneli. Ja auto ir aprīkots ar manuālo ātrumkārbu, automašīnai būs trīs vadības pedāļi, no kuriem kreisais malējais ir sajūga pedālis, vidējais ir bremžu pedālis, bet labais malējais ir akseleratora pedālis, vai, kā tautā mēdz teikt – “gāzes” pedālis. Sajūga pedāli spiež tikai ar kreiso kāju. Labā kāja strādā ar akseleratora, vai bremzes pedāli. Ar sajūga pedāli atvieno auto motoru no ritošās daļas. Bremzes pedālis tiek izmantots lai samazinātu auto ātrumu, vai arī lai apstātos. Ar akseleratora pedāli tiek palielināti motora apgriezieni.
Starp vadītāja un blakussēdētāja sēdekļiem atrodas ātrumu pārslēgšanas svira (ātrum kloķis). Uz šī kloķa shematiski ir parādīta pārnesumu pārslēgšanas secība. Šī shēma ir jāiemācās no galvas. Parasti automobiļiem ar manuālo pārnesumkārbu ir pieci, vai seši ātrumi un atpakaļgaita. Pārnesumus, uzsākot braukt, slēdz sākot ar pirmo un pēc tam tiek slēgti visi pārnesumi pēc kārtas, augošā secībā. Katram pārnesumam atbilst savs braukšanas ātrums. Pirmais pārnesums domāts lai uzsāktu braukšanu. Ar to mēs braucam, kamēr tiek sasniegti 15-20 km/h un tad slēdzam otro pārnesumu. Ar otro braucam līdz 35-40 km/h un tad ir jāslēdz trešais pārnesums. Savukārt ar trešo braucam, līdz tiek sasniegti 50-55 km/h un slēdzam ceturto pārnesumu. Piekto pārnesumu slēdzam tikai tad, kad ir sasniegti 70-75 km/h. Ja auto ir aprīkots ar sešu pakāpju ātrumkārbu, sesto pārnesumu slēdzam pie 90 km/h. Ja automobilim ir ļoti jaudīgs dzinējs, vai tieši otrādi – dzinējs ar mazu jaudu, pārnesumi iespējams būs jāpārslēdz pie citiem braukšanas ātrumiem. Ja nezinām, pie kāda ātruma jāslēdz nākamais pārnesums, varam orientēties pēc tahometra rādījumiem. Tahometrs a/m VW GOLF 7 atrodas vadības paneļa kreisajā pusē. Tahometrs rāda motora apgriezienus. Kad tahometra skala sasniedz ciparu “2” vienmēr jāpārslēdz nākamais pārnesums (“2” – nozīmē, ka motora apgriezieni ir sasnieguši 2000 apgriezienus minūtē). Jāatceras, ka ilgstoša braukšana ar pārāk augstiem , vai zemiem motora apgriezieniem, palielina degvielas patēriņu un var novest pie motora remonta.
Lai ieslēgtu atpakaļgaitu, ar plaukstu jānospiež ātrum kloķis taisni uz leju, un turot to nospiestu jāpavirza līdz galam uz savu pusi un pēc tam uz augšu. Atpakaļgaitas ieslēgšana katram auto modelim var atšķirties.
Līdzās ātrum kloķim atrodas elektroniskās stāvbremzes ieslēgšanas slēdzis. Lai stāvbremzi ieslēgtu, šo slēdzi jāpaceļ uz augšu. Kontrolpanelī iedegsies sarkana lampiņa, kura brīdina, ka stāvbremze ir ieslēgta. Uzsākot braukšanu stāvbremze pati atslēdzas automātiski. Līdzās stāvbremzes slēdzim atrodas vēl viens slēdzis ar uzrakstu “AUTO HOLD”. Tas ir automātiskās stāvbremzes ieslēgšanas slēdzis. Ja to lieto, tad katru reizi, kad auto apstāsies, automātiski ieslēgsies stāvbremze. Uzsākot braukšanu, tā pati atslēdzas. Ļoti noderīga lieta stāvot sastrēgumos, vai uzsākot braukt augšupceļā.
Kā jau minēju – vadītājam priekšā atrodas kontrolmērinstrumentu panelis, kurā ir izvietoti vairāki mēraparāti. Pa kreisi atrodas tahometrs ar kura darbību jau iepazināmies. Zem tahometra atrodas motora eļļas termometrs. Labajā pusē atrodas spidometrs, kurš rāda ar kādu ātrumu pārvietojas jūsu transportlīdzeklis. Zem spidometra atrodas mēraparāts, kurš rāda degvielas daudzumu bākā. Ja uzmanīgi apskatam šo mēraparātu, uz tā ir degvielas uzpildos aparāta simbols. Šim simbolam labajā pusē ir bultiņa, kura norāda, ka degvielas tvertne jūsu automobilim atrodas labajā pusē. Citiem automobiļiem bākas tvertne var būt kreisajā pusē. Šiem auto būs tāds pats simbols ar bultiņu pa kreisi.
Kontrolpaneļa vidū atrodas vēl viens spidometrs, kurš rāda braukšanas ātrumu digitāli. Zem viņa atrodas odometrs, kurš rāda, cik kilometrus jūsu auto ir nobraucis. Jāņem vērā, ka dažādu marku automobiļiem kontroles mēraparātu paneļi būs atšķirīgi. Vienots standarts ir auto paneļa simboliem – lampiņām , kuras iedegās panelī, lai par kaut ko brīdinātu, vai informētu autovadītāju. Oranžas krāsas lampiņas, tikai par kaut ko brīdina vadītāju, atļaujot turpināt kustību. Jebkura sarkana lampiņa, kura iedegās braukšanas laikā, brīdina vadītāju, ka braukšana nekavējoties ir jāpārtrauc .
Stūres ratam kreisajā pusē atrodas virzienrādītāju pārslēgs. Ieslēdzot viņu uz augšu – tiek rādīts labais virzienrādītājs. Nospiežot uz leju – kreisais. Pirms katra manevra, ko veic autovadītājs ar savu auto, ir obligāti jārāda virzienrādītājs. To ieslēdzot mēs informējam citus ceļu satiksmes dalībniekus par saviem nodomiem. Piemēram – ja gribam nogriezties ceļu krustojumā pa labi, virzienrādītāja pārslēgu paceļam uz augšu. Kontrolpanelī sāks mirgot zaļas krāsas bultiņas simbols “pa labi”. Griežot stūres ratu krustojumā pa labi, šī lampiņa turpinās mirgot līdz brīdim, kad mēs, pēc manevra pabeigšanas, sāksim atgriezt stūres ratu izejas pozīcijā. Griežot stūres ratu atpakaļ, virzienrādītājs pats izslēgsies. Daudzas automašīnas ir aprīkotas ar tādu funkciju, ka virzienrādītājs mirgo tikai īsu brīdi un pats izslēdzas. Lai šo opciju izmantotu, virzienrādītāja pārslēgu nevajag ieslēgt līdz galam, bet nepieciešams tikai nedaudz uz tā uzspiest un uzreiz atlaist. Virzienrādītājs nostrādās tikai trīs reizes un pats izslēgsies. Tas ir ļoti ērti, ja jāmaina josla, jāapbrauc šķēršļi, vai jāapdzen citi transportlīdzekļi.
Stūres ratam labajā pusē atrodas logu tīrītāju ieslēgšanas slēdzis. Šim slēdzim ir vairāki darba režīmi. Nospiežot šo kloķīti uz leju – priekšējie logu tīrītāji nostrādā tikai vienu reizi un vairs nestrādā. Ja slēdzi ieslēdzam par vienu stāvokli uz augšu, logu tīrītāji sāk strādāt ar intervāliem. Intervālu biežumu var regulēt ar mazu slēdzīti, kurš ir novietots uz logu tīrītāja ieslēgšanas slēdža. Pārslēdzot slēdzi, par vienu stāvokli augstāk, logu tīrītāji sāk strādāt patstāvīgā režīmā. Ja slēdzi pārslēdzam līdz galam uz augšu, logu tīrītāji sāks strādāt ļoti intensīvi. Ja slēdzi pavelk uz savu pusi un tur, priekšējie logu tīrītāji sāk strādāt kopā ar logu tīrīšanas šķidrumu. Ja slēdzi pabīdām prom no sevis, sāk strādāt aizmugurējo loga tīrīšanas mehānisms. Ja slēdzi pabīdām uz priekšu un turam , aizmugurējais logs tiek tīrīts kopā ar logu tīrīšanas šķidrumu.
Auto paneļa kreisajā pusē, netālu no vadītāja durvīm, atrodas gaismas ieslēgšanas slēdzis. Arī šim slēdzim ir vairāki režīmi. Ja slēdzis stāv uz “0”, tad gaismas nav ieslēgtas. Ja auto ir aprīkots ar dienas gaitas lukturiem, tie ieslēgsies automātiski, tikko tiks iedarbināts auto, neskatoties ka gaismas slēdzis ir pagriezts uz stāvokli “0”. Pagriežot gaismas slēdzi par vienu stāvokli pulksteņrādītāja virzienā, tiek ieslēgti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums. Pagriežot slēdzi līdz galam pa labi, ieslēdzas tuvās gaismas. Ja pie šī slēdža stāvokļa, virzienrādītāja pārslēgu pabīdām prom no sevis – ieslēdzas tālās gaismas. Pavelkot virzienrādītāja pārslēgu atpakaļ uz sevi, tālās gaismas izslēdzās un paliek degam tuvās gaismas. Pavelkot gaismas ieslēgšanas slēdzi par vienu stāvokli uz sevi, tiek ieslēgti priekšējie miglas lukturi, pavelkot uz sevi vēl par vienu stāvokli – aizmugurējie miglas lukturi.
Pirms braukšanas sākšanas iesācējam būtu vēlams nospiest sajūga pedāli un to neatlaižot, vairākas reizes patrenēties slēgt dažādus pārnesumus (sākot ar pirmo – visus pēc kārtas, sekojot shēmai, kas norādīta uz ātrumu pārslēga kloķa). Pārnesumus jācenšas pārslēgt nelietojot spēku, ar atslābinātu roku. Kad tas sāk sanākt, pamēģiniet pārslēgt visus pārnesumus neskatoties uz ātrum kloķi. Ļoti svarīgi iemācīties pārnesumus pārslēgt mierīgi, nesteidzoties, starp pārnesumiem izjūtot neitrālo pozīciju. Ja steigsieties un slēgsiet ātrum kloķi ar saspringtu roku, visdrīzākais, ka netiks ieslēgts pareizais pārnesums. Šī kļūda var izmaksāt ļoti dārgi, jo auto var noslāpt un aizmugurē braucošais, var ieskriet jūsu automobilī.
Kad esam iepazinušies ar automašīnu, pienācis laiks uzsākt braukšanu. Nospiežam sajūga pedāli līdz galam, ieslēdzam ātrum kloķi pirmajā pārnesumā un lēnam sākam laist vaļa sajūga pedāli, vienlaicīgi ar labo kāju nedaudz spiežot gāzes pedāli. Svarīgi – kreisā kāja laiž vaļā sajūgu ,neturot papēdi uz auto grīdas (labajai kājai, kura strādā ar bremzi, vai akseleratora pedāli, papēdis netiek atrauts no grīdas). Brīdī, kad auto sāk kustību, uz pāris sekundēm sajūgu nofiksējam esošajā pozīcijā un tikai pēc tam, mierīgi atlaižam vaļā pilnībā. Akseleratora pedāli nospiežam vairāk, līdz tiek sasniegts braukšanas ātrums 15-20 km/h. Pēc tam atlaižam akseleratora pedāli vaļā, ar kreiso kāju nospiežam sajūgu līdz galam un ar labo kāju viegli nospiežam bremzes pedāli un turam to līdz brīdim, kamēr auto ir apstājies. Nelaižot vaļā sajūga pedāli, pārliekam labo kāju no bremzes uz akseleratora pedāļa un atkal uzsākam braukšanu. Svarīgi ir neatlaist sajūga pedāli ātri, jo tad auto noslāps. Šo procedūru atkārtojam vairākas reizes, kamēr auto uzsākot vairs neraustās un arī bremzēšana sanāk bez rāvieniem.
Kad ar uzsākšanu vairs nav problēmu, pamēģināsim pabraukt arī ar citiem ātrum pārnesumiem. Svarīgi ir atcerēties, ka pirms katra pārnesuma pārslēgšanas, sajūga pedālis ir jānospiež līdz galam. Sajūga pedāli nospiest var ātri, bet katru reizi tas ir jāatlaiž mierīgi, bez steigas.
Tātad – nospiežam sajūga pedāli, ieslēdzam pirmo pārnesumu, un uzsākam braukšanu, kā to jau trenējāmies. Kad braukšanas ātrums ir sasniegts 15-20 km/h, (vai tahometra skala ir sasniegusi norādi “2”) , atlaižam akseleratora pedāli, droši nospiežam sajūga pedāli līdz galam un ar nesaspringtu roku ieslēdzam otro pārnesumu. Sajūgu lēnām sākam laist vaļā, vienlaicīgi ar labo kāju spiežam akseleratora pedāli. Kad sajūgs ir pilnībā atlaists, akseleratora pedāli droši spiežam, kamēr braukšanas ātrums ir 30-40 km/h pēc tam atkal atlaižam akseleratora pedāli vaļā un droši nospiežam sajūga pedāli. Ieslēdzam trešo pārnesumu un sākam lēnām laist vaļā sajūga pedāli, vienlaicīgi spiežot akseleratora pedāli. Kad sajūga pedālis pilnībā ir atlaists, akseleratora pedāli nospiežam spēcīgāk līdz tiek sasniegts braukšanas ātrums 50-55 km/h. Tad atlaižam akseleratora pedāli, droši nospiežam sajūga pedāli, un ieslēdzam ceturto pārnesumu. Sajūgu mierīgi atlaižam un ar akseleratora pedāli noturam sasniegto braukšanas ātrumu. Jāatceras, ka pēc katra pārnesuma pārslēgšanas, sajūga pedālis ir pilnībā jāatlaiž. Kad sajūga pedāli spiest vairs nevajag, kreiso kāju novietojam pie durvīm uz speciāli tam paredzēta paliktnīša. Jāatceras, ka tieši tai vietā, kur tagad ir novietota kreisā kāja, zem auto atrodas vadītāja puses priekšējais ritenis.
Lai tagad apstādinātu automobilī, pārnesumi vairs nebūs jāslēdz pēc kārtas uz leju. Atliek atlaist gāzes pedāli un viegli, ar labo kāju jāsāk spiest bremzes pedālis. Ar kreiso kāju nospiežam sajūgu līdz galam. Bremžu pedāli turam nospiestu līdz brīdim, kamēr auto ir apstājies. Lai bremzēšana nebūtu ar rāvieniem, pēdējā sekundē, kad auto ir jau gandrīz apstājies, cenšamies bremžu pedāli atlaist nedaudz vaļīgāk. Kad auto ir apstājies, ieslēdzam ātrum kloķi neitrālā pozīcijā un paceļam stāv bremzes slēdzīti uz augšu. Ja ir ieslēgtas gaismas, logu tīrītāji, vai virzienrādītājs – visu izslēdzam un pēc tam, pagriežam aizdedzes atslēgu pa kreisi līdz atdurei.
Šis bija ieskats pašos auto vadīšanas pamatos. Vēl ļoti daudz būs jāmācās pieredzējuša instruktora, vai cita profesionāļa vadībā. Lai veicas un tiksimies uz ceļa!
B kategorijas braukšanas eksāmena kārtošana ir viens no nozīmīgākajiem brīžiem katra jaunā autovadītāja dzīvē. Daudziem braukšanas eksāmenu izdodas nokārtot ar pirmo reizi, citiem diemžēl ar braukšanas eksāmena kārtošanu tik viegli nesokas. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ ar pirmo reizi nav iegūta kārotā autovadītāja apliecība, ir pārmērīgs uztraukums pirms valsts eksāmena kārtošanas. Uztraukums ir normāla parādība un būs ikvienam, taču jācenšas, lai tas nebūtu tik liels, ka mute paliek sausa un kājas vairs nevar nospiest pedāļus. Kā otru iemeslu varētu minēt neuzmanību. Tieši neuzmanība, nevis ceļa satiksmes noteikumu nezināšana, visbiežāk noved pie negatīva braukšanas eksāmena rezultāta. Turpinājumā uzskaitīšu desmit biežāk pieļautās kļūdas, kārtojot b kategorijas braukšanas eksāmenu:
- Viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir ceļa nedošana gājējam. Ja uz gājēju pārejām gājējs vēl tiek pamanīts, tad nereti tiek aizmirsts, ka gājējiem jādod ceļš arī nogriežoties jebkurā krustojumā pa labi vai pa kreisi. Par šādu pārkāpumu valsts eksāmens braukšanā viennozīmīgi ir beidzies.
- Nākošā biežāk pieļautā kļūda varētu būt ceļa zīmes „Dodiet ceļu” neievērošana. Kā klasisku piemēru var minēt nobraukšanu no Dienvidu tilta centra virzienā, kur vairākas reizes jādod ceļš no kreisās puses braucošiem automobiļiem. Tiek aizmirsts, ka, ja ir uzstādīta ceļa zīme „Dodiet ceļu”, tad par drošību ir jāpārliecinās ar skatienu pār plecu, nevis ar skatienu spogulī. Arī par šādu neuzmanību eksāmens būs beidzies.
- Daudziem eksāmens beidzas arī par ceļa nedošanu sabiedriskajam transportlīdzeklim, kurš uzsāk kustību no pieturvietas. Kā piemēru var minēt sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas Ziepniekkalnā. Tikko sabiedriskais transportlīdzeklis ir apstājies, jaunais autobraucējs redz, ka nav pretimbraucošā transporta un apbrauc pieturvietu, nepamanot, ka pārbrauc pāri nepārtrauktajai līnijai un, ka gājēju pāreja tiek šķērsota pa pretējo brauktuves pusi.
- Bieži pretendents apstādina auto lai veiktu kreisā vai labā pagrieziena manevru un, precīzi neizvērtējot pa galveno ceļu braucošā auto ātrumu un attālumu līdz tam, veic manevru, kā rezultātā pa galveno ceļu braucošais transportlīdzeklis samazina ātrumu vai maina braukšanas trajektoriju. Inspektors, lai novērstu bīstamu situāciju, ir spiests iejaukties auto vadībā un eksāmens ir beidzies.
- Krustojumos, nogriežoties pa labi, vairāk uzmanības tiek pievērsts no kreisās puses braucošajiem automobiļiem un pagrieziena momentā netiek pamanītas ceļa zīmes, kuras uzstādītas tajā brauktuvē, kurā iebrauc.
- Piebraucot pie dzelzceļa pārbrauktuves, kur uzstādīta ceļa zīme „Neapstājoties tālāk braukt aizliegts”, jaunais autovadītājs pārlūko sliedes un turpina braukt nepiefiksējot, ka automašīna pilnībā apturēta nebija.
- Ja pirms krustojuma uzstādīta ceļa zīme „Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” un nav stop līnijas, kursanti bieži apstājas pie STOP zīmes aizmirstot, ka auto jāaptur tieši pie šķērsojamās brauktuves malas.
- Daudziem b kategorijas braukšanas eksāmens beidzas uzreiz, izbraucot no figūru laukuma, jo nogriežoties krustojumā pa kreisi automobilis pilnībā atrodas pretējā brauktuves pusē.
- Bieži tiek pieļauta arī tāda kļūda, ka nogriežoties pa kreisi no vienvirziena ceļa netiek ieņemts kreisais malējais stāvoklis. Centra rajonā vienvirziena ceļu ir ļoti daudz, tādēļ jābūt uzmanīgam un jācenšas ievērot to, uz kāda ceļa atrodaties.
- Gandrīz visiem kursantiem eksāmena laikā automobilis ir noslāpis. Ja tas neapdraud satiksmes drošību, to neuzskata par būtisku kļūdu, taču pēc automašīnas noslāpšanas autovadītājs parasti sāk uztraukties un šī iemesla dēļ pieļauj jau nākamās kļūdas. Jāatceras tas, ka jo bīstamāka un sarežģītāka ir situācija uz ceļa, jo uzmanīgāk ir jāstrādā ar sajūga pedāli.
Tātad, ja jaunais pretendents uz vadītāja apliecību, eksāmena laikā, ir vērīgs un uzmanīgs, nav pārlieku uztraucies, un sasprindzis , kārotā rozā, plastikāta kartīte praktiski jau ir kabatā. Lai veicas!
Katru dienu, piedaloties ceļu satiksmē, ir interesanti pavērot to, kā tiek apmācīti topošie b kategorijas autovadītāji. Ir redzēti kā kuriozi, tā arī ne tik kuriozas lietas.
Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka jauno vadītāju intensīvā ceļu satiksmē drīkst apmācīt tikai pēc tam, kad viņa braukšanas iemaņas ir sasniegušas tādu līmeni, ka netiek radīti traucējumi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Līdz tam laikam braukšanas iemaņas jānostiprina apmācību laukumos un ielās ar nelielu satiksmes intensitāti, taču daudzi b kategorijas praktiskās braukšanas apmācības instruktori šos noteikumus ignorē. Esmu dzirdējis arī gadījumus, kad jau pirmajā braukšanas nodarbībā jaunajam autovadītājam, kuram nav pilnīgi nekādu braukšanas iemaņu, jāmēģina izbraukt no Rīgas centra vai arī jāmēģina iekļauties satiksmē uz Jūrmalas šosejas.
Baidos, ka ar šādām apmācības metodēm var tikai ieaudzināt bailes no satiksmes, vai arī riebumu pret pašu apmācības procesu. Taču ir vēl arī tieši pretēji gadījumi, kad jaunajam vadītājam, kuram aiz muguras jau ir vairākas braukšanas nodarbības, ne reizi nav atļauts ieslēgt augstāk par trešo pārnesumu, jo instruktors uzskata, ka jo lēnāk brauksi, jo tālāk tiksi.
Nav patīkami redzēt, ka mācību automobilis ar ātrumu 30 km/h brauc pa ielu un viņam aizmugurē izveidojusies pamatīga auto rinda. Tik pat skumji ir arī tas, ka jaunais auto vadītājs ir iebraucis krustojuma vidū, auto ir noslāpis, bet instruktors, tā vietā lai palīdzētu kursantam atgūties no stresa, piedarbinātu automobili un pēc iespējas ātrāk atbrīvotu krustojumu, sāk viņu strostēt. Šādos brīžos paliek žēl jaunā autovadītāja.
Ceļu satiksmes noteikumi paredz arī to, ka dzīvojamajā zonā, kur braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, mācību braucieni ir aizliegti. Te nu man jāatzīstas, ka gan es, gan arī citi braukšanas apmācības instruktori šos noteikumus neievēro. Kursantiem jāmāca braukt arī dzīvojamajā zonā, jo valsts eksāmena laikā kursants jau skaitās pilnvērtīgs autovadītājs un eksaminatori bieži liek braukt šādās vietās. Interesanti ir tas, ka mācību automobilis ir vienīgais, kurš šeit ievēro ātruma ierobežojumus, jo neviens instruktors neatļaus kursantam pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Pārējiem vadītājiem mēs esam tikai traucēkļi, kuri neļauj dzīvojamajā zonā braukt ar ātrumu, kas ir daudz lielāks par atļauto. Bet varbūt tas ir tāpēc, ka muļķīgu noteikumu dēļ, viņus neviens tā arī nav iemācījis, kā šādās vietās braukt? :)
Arī man, kā ikvienam autovadītājam, krīt uz nerviem, ja priekšā braucošais mācību automobilis “velkas” kā gliemezis vai nepārbrauc krustojumu, kad tuvumā neviena nav, tomēr gribas lūgt visus autovadītājus būt iecietīgākiem, jo atcerēsimies, ka arī paši kādreiz bijām zaļi kursantiņi un neviens neesam piedzimis ar stūri rokās!
Nedaudz par mani
Mans vārds ir Normunds Kolāts un par B kategorijas praktiskās braukšanas apmācības instruktoru strādāju kopš 2007. gada (apliecības Nr. 003114). Apmācību veicu gan krievu, gan latviešu valodās. Savs darbs ļoti patīk un to veicu ar pilnu atdevi, jo apzinos, ka tieši no mana darba rezultātiem būs atkarīgs tas, cik droši un pārliecinoši jaunais automobiļa vadītājs jutīsies satiksmē, vai neapdraudēs sevi un citus satiksmes dalībniekus.
- Apmācu jebkuras autoskolas audzēkņus, kā arī tos, kuriem, dažādu iemeslu dēļ, autovadītāja tiesības ir anulētas, vai arī vadītāja apliecība ir iegūta, taču braukšanas iemaņas ir zudušas.
- Apmācu kursantus, kuriem instruktors ir, bet, kuri vēlas izbraukt ar citu instruktoru, izmēģināt citu automašīnu vai, sava instruktora aizņemtības dēļ, nevar izbraukt tik daudz, cik viņi to vēlētos.
- Veicu pārbaudes braucienus pirms valsts eksāmena, ja kursants uzskata, ka viņš brauc pietiekoši labi, taču instruktors, kādu iemeslu dēļ, viņu uz eksāmenu vēl nelaiž.
Katram kursantam cenšos atrast individuālu apmācības pieeju. Ja apmācāmā persona vēlas iegūt b kategorijas vadītāja apliecību pēc iespējas īsākā laika periodā – nodarbības tiek organizētas biežāk. Ja kursants, personīgu iemeslu dēļ (darbs, mācības), nevar tikt uz nodarbībām no rīta vai pa dienu, braukšanas apmācību iespējams organizēt arī vēlu vakarā, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Ja redzu, ka, tuvojoties valsts eksāmenam, kursants sāk pārmērīgi uztraukties, organizēju braukšanu tieši pirms eksāmena, lai kursants atgūtu ticību saviem spēkiem, nomierinātos un psiholoģiski būtu gatavs eksāmenam. Par braukšanas apmācības kvalitāti varēsiet spriest jau pēc pirmās nodarbības. Mācību automašīnu vienmēr uzturu labā tehniskā stāvoklī, sekoju, lai salonā būtu tīrība un braukšanas apmācība būtu maksimāli patīkama. Pēc dabas esmu mierīgs, nosvērts, ar labu humora izjūtu. Cenšos nekad nepacelt balsi uz kursantu jo, ja tas ir jādara, tad tas nozīmē tikai to, ka pats kaut ko neesmu viņam iemācījis. Lielu prieku sagādā katrs kursants, kurš mana darba rezultātā, iegūst ilgi gaidīto vadītāja apliecību. Brīvajā laikā lasu grāmatas, spēlēju ģitāru, nodarbojos ar zemūdens medībām un atpūšos pie dabas.