Auto vadīšana ziemā

Kad, ar pirmajām baltajām sniega pūciņām, pirmo salu un leduspuķēm logu rūtīs, atnāk ziema, šis skaistums sagādā ne mazums raižu daudziem jaunajiem autovadītājiem. Mūsu platuma grādu laikapstākļos, kuri mainās katru gadalaiku, vadītājam jāatceras, ka braukšana ziemā krasi atšķiras no braukšanas vasarā.

Ziemā , kad ceļi ir apsniguši vai apledojuši, braukt ir nesalīdzināmi grūtāk nekā vasarā un tas prasa no vadītāja īpašu uzmanību un iemaņas. Ja uz apledojuša ceļa tiek zaudēta modrība vai neizvēlas pareizu braukšanas ātrumu, spēkrats var kļūt nevadāms un tad jau tikai no auto aktīvās drošības sistēmas un vadītāja prasmēm būs atkarīgs tas, vai izdosies automobili savaldīt. Braucot šādos apstākļos, liela loma ir a/m riepu stāvoklim (protektoram, radzēm u.c.). Latvijā ar likumu ir noteikts, ka ziemā nedrīkst braukt ar riepām, kuras nav domātas braukšanai ziemas apstākļos. Auto bremzēšanas ceļš uz apledojušas brauktuves var palielināties līdz pat desmit reizēm un ne jau vienmēr ceļu uzturēšanas dienesti ir uzdevumu augstumos. Brauktuve var būt sevišķi slidena pirms regulējamiem krustojumiem un gājēju pārejām, jo tur automobiļi, bieži bremzējot, ceļu noslidina un, ja šādās vietās netiek savlaicīgi samazināts braukšanas ātrums, novēlota bremzēšana var beigties pavisam bēdīgi.

Arī sniega sanesumi gar ceļa malām var sagādāt ļoti nepatīkamus pārsteigumus. Braucot gar brauktuves malu, auto vienas puses riteņi negaidot var ieslīdēt šādā sanesumā, riteņu saķeres spēki ar brauktuvi kļūst dažādi, kas visbiežāk noved pie sānslīdes. Šādā situācijā tikai no vadītāja iemaņām ir atkarīgs vai izdosies spēkratu novaldīt. Braucot ārpus apdzīvotām vietām, ja brauktuvei ir vairākas joslas, starp tām ļoti bieži izveidojas sniega sanesumi. Šādās vietās jāuzmanās ar apdzīšanas vai pārkārtošanās manevra izpildi, jo brīdī kad auto vienas puses riteņi šo sanesumu šķērso, arī riteņu protektoru saķere ar brauktuvi izmainās un, ja vadītājs nav sevišķi uzmanīgs, var sākties auto sānslīde.

Līkumos jābrauc ar neizspiestu sajūga pedāli, nedrīkst līkumā palielināt braukšanas ātrumu, jo ir liela varbūtība, ka centrbēdzes spēka ietekmē auto kļūst nevaldāms un var izslīdēt no līkuma, piemēram, grāvī. Jāatceras, ka arī tilti, ceļu pārvadi un meža ceļi var būt ļoti bīstami, jo uz brauktuves šādās vietās veidojas ledus kārtiņa. Braucot sniegputenī, redzamība ir stipri apgrūtināta un var nepamanīt gājēju, kurš šķērso brauktuvi vai iet pa ceļa malu. Spēcīga puteņa laikā, daudzi vadītāj sliktās redzamības dēļ apstājas brauktuves malā, neieslēdzot avārijas gaismas signalizāciju. Šādi stāvošs auto ir ļoti bīstams, jo citi autovadītāji to var vienkārši nepamanīt vai pamanīt par vēlu. Ja uz ceļa ir atkala, brauktuve kļūst sevišķi slidena un nereti ceļu posmos , kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, nākas braukt ar 20-30 km/h ātrumu, jo auto vienkārši slīd nost no brauktuves.

Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja viņu auto ir aprīkots ar labām ziemas riepām, ir uzstādītas tādas aktīvās drošības sistēmas kā ABS, ESP vai citas stabilitātes kontroles sistēmas, tad sānslīde nav iespējama. Diemžēl šāds priekšstats ir maldīgs. Ja slidenos ceļa apstākļos braukšanas ātrums ir izvēlēts nepareizi, līkumos tiek iebraukts pārāk ātri, vai bremzēšana tiek sākta ar novēlošanos, no nelaimes nepaglābs nekādas drošības sistēmas.

Lai pirmā ziema nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, ir izveidoti drošas braukšanas apmācību kursi pēc kuru pabeigšanas autovadītājs ziemā uz ceļa jutīsies daudz pārliecinātāks. Daudzi no maniem bijušajiem kursantiem, sākoties pirmajiem saliem, atgriežas, lai iemācītos braukt arī ziemā. Visiem iemācu kā uz slidena ceļa savaldīt auto, pašiem izraisīt un novērst sānslīdi, kā arī citas praktiskas lietas. Teorijā var neskaitāmas reizes skaidrot, kā rīkoties ja sākusies sānslīde, taču ja tas nav pamēģināts praksē – liela labuma no šīm teorētiskajām zināšanām nebūs!